Šķiro pareizi – kādi ir biežākie pārpratumi iepakojuma šķirošanā?

Lai gan iepakojuma šķirošana Latvijā kļūst par arvien ierastāku ikdienas praksi, šķirošanā pieļautās kļūdas joprojām ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc daļa materiālu nenonāk pārstrādē. Vides apsaimniekošanas uzņēmums “Eco Baltia vide” un “Latvijas Zaļais punkts” norāda, ka iedzīvotāju izpratne par pareizu atkritumu šķirošanu uzlabojas, tomēr joprojām dalīto atkritumu vākšanas sistēmā nonāk nepareizi, netīri vai sajaukti iepakojuma materiāli. Lai veicinātu kvalitatīvāku iepakojuma šķirošanu, “JUMIS” Siguldas pilsētas sabiedrība ar ierobežotu atbildību un “Latvijas Zaļais punkts” apkopojuši biežākās kļūdas, kas tiek pieļautas šķirojot vieglo iepakojumu.

Pēc “Latvijas Zaļā punkta” pasūtījuma 2024. gadā veiktā SKDS pētījuma dati* liecina, ka patlaban atkritumus Latvijā šķiro 79% iedzīvotāju, un kopš 2022. gada iedzīvotāju iesaiste atkritumu šķirošanā ir bijusi nemainīga.  2025. gada izskaņā “Getliņi Eko” veiktā pētījuma dati** rāda, ka tieši iepakojumu iedzīvotāji šķiro visaktīvāk – 89% respondentu norādījuši, ka ikdienā šķiro plastmasas, papīra, metāla un citus iepakojumus. Lai gan teju visi (96%) šī pētījuma respondenti norādījuši, ka zina kā šķirojams iepakojums, joprojām konteineros nonāk neatbilstošs materiāls. Kādas ir biežāk pieļautās kļūdas šķirošanā?

Konteinerā ievietojams iepakojums bez ēdiena pārpalikumiem

Viena no biežākajām kļūdām ir pārtikas iepakojuma izmešana šķirošanas konteinerā ar ēdiena paliekām, taukiem vai šķidrumiem. Šāds iepakojums var sabojāt arī citus konteinerā ievietotos materiālus un apgrūtināt to tālāku pārstrādi. Lai sašķirotais iepakojums nezaudētu savu kvalitāti tālākā pārstrādes procesā, to pirms šķirošanas ir jāatbrīvo no ēdiena paliekām un viegli jāizskalo. Iepakojumam nav jābūt nevainojami tīram, tomēr der atcerēties, ka uz iepakojuma palikušie ēdiena atlikumi sadaloties bojā kopējo konteinerā ievietoto materiālu.

Dažādu materiālu neatdalīšana

“Eco Baltia vide” jaunā Resursu pārvaldības centra pieredze rāda, ka konteineros nonāk iepakojums, kas sastāv no vairākiem materiāliem tos neatdalot, piemēram, plastmasas trauks ar kartona apvalku vai plastmasas kastītē atstāts putuplasts. Tas apgrūtina šķirošanu un samazina iespēju materiālus kvalitatīvi novirzīt pārstrādei. Tādēļ iedzīvotāji aicināti pēc iespējas atdalīt iepakojuma daļas pa materiālu veidiem, ja to var izdarīt vienkārši.

Katram atkritumu veidam savs konteiners

Vēl arvien šķiroto atkritumu konteineros iedzīvotāji pamanās ievietot arī sadzīves atkritumus. Daļa kļūdu rodas nevis nezināšanas, bet steigas dēļ, kad cilvēks neizlasa norādes uz konteinera un atkritumus izmet pēc pieņēmuma. Tādēļ šķirošana kļūst neprecīza un pārstrādei izmantojamie resursi var tikt zaudēti. Iedzīvotāji nereti dalīto atkritumu vākšanas konteinerus atšķir pēc tiem raksturīgā krāsojuma, tomēr dažādiem atkritumu apsaimniekotājiem konteineru krāsas var atšķirties. Lai sistēma būtu iedzīvotājiem draudzīgāka un saprotamāka, Eiropas Savienība (ES)  ir ieviesusi normatīvo regulējumu, kas nosaka, ka visiem konteineriem ir jābūt apzīmētiem pēc vienotas piktogrammu sistēmas.

“Siguldas novadā atkritumu šķirošana jau ir kļuvusi par ikdienas paradumu daudziem iedzīvotājiem, un to apliecina arī dati – 88% SIA “JUMIS” klientu atkritumus šķiro regulāri. Tas parāda, cik būtiski ir nodrošināt skaidru un vienotu konteineru marķējumu, lai cilvēkiem nerastos šaubas par to, kur izmest konkrēto iepakojumu vai citu atkritumu veidu. Jo saprotamāka ir sistēma, jo mazāk kļūdu rodas steigā, un jo precīzāk atkritumi nonāk tiem paredzētajā konteinerā,” saka Kristīne Uškenika, “JUMIS” Siguldas pilsētas sabiedrības ar ierobežotu atbildību valdes locekle.

Pārstrādājami materiāli joprojām nonāk sadzīves atkritumos

Ne mazāk būtiska problēma ir arī pretēja tendence – daudzi pārstrādājami iepakojuma materiāli joprojām tiek izmesti sadzīves atkritumu konteineros. Visbiežāk tas notiek steigas, neuzmanības vai ieraduma dēļ, neiedziļinoties, vai konkrētais iepakojums patiesībā būtu nododams šķirošanai. Nonākot sadzīves atkritumos, pārstrādājamie materiāli sajaucas ar bioloģiskajiem atkritumiem, tādēļ būtiski pasliktinās to kvalitāte un iespēja tos vēlāk atgūt pārstrādei. Tāpēc svarīgi ir ne vien zināt, ko nedrīkst mest šķirošanas konteinerā, bet arī atcerēties sašķirot to, kas patiešām ir pārstrādājams.

Kas nav ievietojams iepakojuma konteinerā?

Plastmasas, papīra vai stikla konteineros nereti tiek izmesti priekšmeti, kas pēc materiāla šķiet līdzīgi iepakojumam, bet patiesībā tādi nav, piemēram, putuplasts un tā izstrādājumi, netīri vienreizlietojamie trauki, folija izstrādājumi, rotaļlietas, papīra dvieļi un salvetes, laminēts papīrs un dāvanu maisiņi. Tas ir būtisks šķirošanas kvalitātes traucēklis, jo iepakojuma konteineri ir paredzēti konkrētai atkritumu plūsmai. Ja tajos tiek ievietotas neatbilstošas preces, var gadīties, ka derīgajam materiālam tajā nepietiek vietas un pārstrādājams materiāls tiek novietots blakus konteineram, kur tas tiek pakļauts ārējiem apstākļiem un zaudē savu kvalitāti.

*Aptauju “Atkritumu šķirošanas paradumi” pēc “Latvijas Zaļā punkta” pasūtījuma veicis pētījumu centrs SKDS, 2024.gada novembrī un decembrī aptaujājot 1003 Latvijas iedzīvotājus 18-75 gadu vecumā.

**Pētījums, ko pēc “Getliņi eko” pasūtījuma veica “Havas Media” ar datu apkopotāju “White Label”, tika īstenots 15.-23. decembrī 2025. gadā, aptaujājot 706 respondentus vecumā no 18 līdz 78 gadiem.