Ko darīt ar lauksaimniecībā izlietoto polimēra iepakojumu?

Nemanot ir pienācis pavasaris, kas virknē lauksaimniecību zināms arī kā viens no aktīvākajiem periodiem lauku darbu veikšanai. Vienlaikus tas ir laiks, kad saimniecībās sāk uzkrāties dažāda veida polimēra iepakojums, kas virknei saimnieku rada jautājumu “ko ar to darīt?”. Vides apsaimniekošanas uzņēmumi Siguldas pilsētas SIA “JUMIS”,  SIA “Eco Baltia vide” un Latvijas Zaļais punkts, aicinot nevajadzīgo iepakojumu nodot pārstrādei, sagatavojuši vairākus ieteikumus, kas ļaus saimniekiem vieglāk orientēties iespējās no tā atbrīvoties videi draudzīgā veidā.

Kāds lauksaimniecības iepakojums ir derīgs pārstrādei?

Kā liecina biedrības “Zemnieku saeima”, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP), SIA “Eco Baltia vide” un Latvijas Zaļā punkta pērnā gada decembrī veiktās aptaujas * rezultāti, saimniecībās no visiem iepakojumiem visbiežāk rodas dažāda veida plēve, lielmaisi jeb Big Bag un plastikāta kanniņas. Visi šie un arī citi polimēra iepakojumi ir derīgi pārstrādei, no kuriem daļa nonāk arī rūpnīcā Latvijā – SIA “Nordic Plast”. Jāņem gan vērā, ka pārstrādei galvenokārt derīgs tāds iepakojums, kas ir bez lauksaimniecības produktu piejaukumiem, piemēram, salmiem, skābbarības, dažādiem sadzīves un būvniecības atkritumiem, kā arī smiltīm un dubļiem, tāpēc lietderīgi izlietoto iepakojumu jau saimniecībā nošķirot no liekā, kā arī uzglabāt iespējami sausā vietā.

Izlietoto iepakojumu var nogādāt uz atkritumu šķirošanas laukumiem

Lai arī šobrīd atsevišķi piedāvājumi nodot lauksaimniecībā izlietoto iepakojumu virknei atkritumu apsaimniekotāju ir ierobežoti, Latvijā ir pieejami šķirošanas laukumi, kuros šie polimēra materiāli tiek pieņemti. Siguldas pilsētas SIA “JUMIS” nodrošina lauksaimniecības iepakojuma pieņemšanu bez maksas atkritumu šķirošanas laukumā “Zemdegas”, Zinātnes ielā, Peltēs.

Piesaki savākšanu no saimniecības

Lai būtu pārliecināts, ka izlietotais iepakojums patiešām tiks apsaimniekots atbilstoši visām vides prasībām, kā arī nonāks otrreizējā pārstrādē, visu uzkrāto polimēra iepakojumu svarīgi nodot oficiāliem atkritumu apsaimniekotājiem. Diemžēl pēc 2018.gada, kad tika slēgts Ķīnas tirgus nepārstrādātajam iepakojumam, to atkritumu apsaimniekotāju skaits, kuri vēlas pieņemt lauku darbos izlietoto iepakojumu, būtiski sarucis. Tāpēc Siguldas pilsētas SIA “JUMIS” pēdējo gadu laikā aktīvi strādājuši pie tā, lai spētu pakalpojumu nodrošināt bez maksas. Uzņēmums aicina pieteikt lauksaimniecības iepakojuma savākšanu no saimniecības adreses, zvanot pa tel. 26112288 vai rakstot uz e-pastu [email protected]. Pakalpojums tiek sniegts bez maksas un rindas kārtībā iepakojuma apjomam virs 5 kubikmetriem. Ja saimniecībā norādītais daudzums netiek uzkrāts, saimnieki aicināti izvērtēt iespējas vienoties ar tuvējām saimniecībām par iepakojuma uzkrāšanu vienuviet kopā.

Kādi ir saimnieku ieguvumi, nododot iepakojumu pārstrādei?

Kā secināts “Zemnieku saeima”, LOSP, SIA “Eco Baltia vide” un Latvijas Zaļā punkta veiktajā aptaujā*, kā galveno motivāciju iepakojuma šķirošanai 72% saimnieku norādīja vēlmi saimniekot videi draudzīgi. Un ne velti, jo, nododot iepakojumu pārstrādē, tiek veicināta vides saglabāšana un, ne mazāk svarīgi – uzturēta tīra saimniecības teritorija. Tāpat pēc izlietotā iepakojuma nodošanas zemnieku saimniecībām tiek izsniegts Valsts vides dienestam paredzēts apliecinājums par vides aizsardzības un atkritumu apsaimniekošanas prasībām atbilstošu lauksaimniecības iepakojuma apsaimniekošanu. Savukārt savāktais iepakojums nonāk pārstrādē, lai pārtaptu jaunās izejvielās, kas tiek izmantotas jaunu produktu, tostarp dažādu iepakojumu ražošanai.

Plašāka informācija par Siguldas pilsētas SIA “JUMIS” piedāvātajām lauksaimniecības iepakojuma apsaimniekošanas iespējām šeit un citiem pakalpojumiem pieejama www.jumis.lv, zvanot pa tel.26112288 vai rakstot uz e-pastu [email protected].

* Aptauju no 2021.gada 8.decembra līdz 2022.gada 24.janvārim veica biedrība “Zemnieku saeima”, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome, SIA “Eco Baltia vide” un Latvijas Zaļais punkts. Tajā piedalījās 356 lauku saimniecības no visas Latvijas, kurās rodas dažāda veida lauku darbos izlietoti iepakojumi.